Kā mierīga atgriezeniskā saite un iespēja vēlreiz mēģināt stiprina pašpārliecību mācoties.
Kad bērnam kaut kas neizdodas, visnoderīgākais nākamais solis parasti nav gara pamācība. Bieži pietiek ar mierīgu brīdi, mazu mājienu un iespēju pamēģināt vēlreiz.
Bērns ir pārliecināts, ka trijstūris iederas apaļajā atverē.
Tas neietilpst.
Īsa pauze. Maza, neatlaidīga roka. Un tad skatiens, kas it kā saka: “Nē, nu kas tā dara?”
Šādi mazi ikdienas brīži var izvērsties dažādi. Mēs varam uzreiz pateikt priekšā pareizo atbildi. Varam teikt: “Nē, ne šis.” Vai arī varam bērnam dot kaut ko daudz vērtīgāku:
“Gandrīz. Paskatīsimies vēlreiz.”
Šis maigais aicinājums ir svarīgs. Mācīšanās nenozīmē tikai atrast pareizo atbildi. Tikpat svarīgi ir pamanīt, kas notika, nedaudz kaut ko mainīt un justies pietiekami droši, lai pamēģinātu vēlreiz.
3–8 gadus veciem bērniem “pamēģini vēlreiz” nav mierinājuma balva. Tā ir īsta mācīšanās prasme.
ALPA Kids mācīšanās cikls: pamani, pielāgo un pamēģini vēlreiz.
Kļūda ir norāde, nevis stopzīme
Bērnam nav nepieciešama nevainojama pareizo atbilžu virkne, lai viņš patiešām mācītos. Patiesībā uzdevums, kas vienmēr ir pārāk vienkāršs, sniedz jūtami maz izaugsmes iespēju. Neliels izaicinājums mudina bērnu koncentrēties, atcerēties, salīdzināt, klausīties uzmanīgāk, izvēlēties citādāk un galu galā atklāt, ka viņš pats spēj atrast risinājumu.
Pats svarīgākais ir tas, kas seko pēc tam.
Kad atgriezeniskā saite ir skaidra un saprotoša, nepareiza atbilde kļūst par noderīgu informāciju. Tā nesaka: “Tev nesanāca”, bet gan parāda: “Ir vēl kāds veids, kā uz šo paskatīties.” Sajūtu līmenī starp šiem diviem vēstījumiem ir milzīga atšķirība.
Kādā pētījumā par personalizētu mācīšanos pirmsskolās noskaidrots, ka pedagogi ļoti augstu vērtē ALPA tūlītējo atgriezenisko saiti un iedrošinājumu. Tāpat skolotāji deva priekšroku saudzējošākiem formulējumiem, piemēram, “nepieciešams atkārtot”, nevis bērna snieguma attēlošanai kā kļūdu sarakstam. Tā ir maza vārdu izvēle, kam ir milzīga ietekme uz bērna pašsajūtu.
Bērni ir ārkārtīgi jutīgi pret emocionālo gaisotni mācīšanās laikā. Ja attiecīgais brīdis šķiet sasteigts, pārāk skaļš vai mulsinošs, viņi var ātri vien izlemt, ka šis uzdevums nav domāts viņiem. Turpretī, ja vide ir mierīga un uzdevums šķiet pa spēkam, viņi daudz labprātāk saglabā dabisko ziņkāri.
Mierīgs mācīšanās cikls
Mēģināt vēlreiz nenozīmē vienu un to pašu darbību ar sakrustotiem pirkstiem un cerību uz veiksmi. Tas vislabāk darbojas kā neliels cikls:
- Mēģini. Bērns veic pirmo darbību.
- Pamani. Atgriezeniskā saite palīdz ieraudzīt, kas notika.
- Pamēģini vēlreiz. Bērns veic vienu nelielu korekciju.
- Attīsties. Nākamais mēģinājums jau šķiet daudz reālāks.
Šeit arī slēpjas pārdomāta dizaina vērtība. Bērnam nevajadzētu saskarties ar dramatisku skaņas signālu, skaļu laika atskaiti vai digitālu konfeti salūtu pie katra ekrāna pieskāriena. Viņam ir vajadzīgs skaidrs nākamais solis, pietiekami daudz laika pārdomām un atgriezeniskā saite, kas palīdz, nevis samulsina.
Veicot pētījumu, skolotāji arī atzina, ka labprāt izmanto ALPA spēles, lai atkārtotu un nostiprinātu jau iegūtās prasmes, kā arī lai neformāli novērtētu, ko bērns jau zina. Atkārtošana nav sods par kļūdīšanos. Tā ir iespēja bērnam satikties ar kādu ideju vēlreiz – tikai šoreiz jau ar nedaudz lielāku izpratni.
Mierīgs mācīšanās cikls: pamēģini, pamani, pamēģini vēlreiz un attīsties.
“Es nemāku” bieži vien nozīmē “vēl ne”
Vecāki šo brīdi pazīst pārāk labi. Bērns pamet puzli, burtu rakstīšanu vai spēles līmeni jau pēc pirmā sarežģītā mēģinājuma. Viņš var paziņot: “Es nevaru to izdarīt,” ar visu to nopietnību, kādu mēs sagaidītu no pieaugušā, kuram lūgts aizpildīt sarežģītu nodokļu deklarāciju.
Tev nav jāpārvērš virtuves galds par iedvesmas semināru. Pilnīgi pietiek ar īsu un mierīgu atbildi:
- “Šis tiešām ir viltīgs uzdevums. Kuru daļu mēs varētu pamēģināt vispirms?”
- “Tu pamanīji, ka šis neietilpa. Ko tu varētu izmēģināt tā vietā?”
- “Vai tu gribētu nelielu pavedienu, vai vēlies vēlreiz pamēģināt pats?”
- “Tu nepadevies un turpināji domāt. Tas bija lielisks mēģinājums.”
Šīs frāzes neizliekas, ka viss ir pavisam vienkārši. Tās parāda bērnam, ka viņa centība, novērojumi un katrs nākamais mēģinājums ir vērtība paši par sevi. Mūsu mērķis nav panākt, lai bērni būtu bezbēdīgi priecīgi par katru grūtību. Neviens nav sajūsmā par iestrēgušu rāvējslēdzēju vai otrādi apgrieztu puzles gabaliņu. Mērķis ir palīdzēt viņiem veidot mierīgākas attiecības ar pašu izaicinājumu.
Trīs veidi, kā palīdzēt bērnam droši pamēģināt vēlreiz
Trīs vecākiem domāti paņēmieni, kas palīdz bērnam droši pamēģināt vēlreiz.
1. Saglabā atgriezenisko saiti mīļu un specifisku.
Klasiskais “Malacis!” ir patīkams, taču bērns iemācās daudz vairāk, ja dzird, ko tieši viņš ir paveicis. Pamēģini pateikt: “Tu uzmanīgi noklausījies un pamainīji savu izvēli” vai “Tu atradi jaunu veidu, kā to atrisināt”. Tas palīdz sasaistīt centību ar nākamo soli un nostiprina bērna pašpārliecību.
2. Sadali nākamo soli mazākos uzdevumos.
Ja uzdevums šķiet milzīgs, samazini to. Atrodi tikai vienu saderīgu puzles gabaliņu. Noklausies tikai pirmo skaņu. Saskaiti divus priekšmetus, nevis visus desmit. Pārskatāms un pa spēkam esošs izaicinājums motivē bērnu turpināt rotaļu.
3. Atstāj vietu domāšanai.
Klusums nav problēma, kas vecākiem nekavējoties jāatrisina. Dod bērnam brītiņu laika, pirms pasaki gatavu atbildi priekšā. Šī īsā pauze bieži vien ir brīdis, kurā notiek pati mācīšanās process – pat ja no malas tas izskatās pēc vienkāršas skatīšanās vienā punktā.
Kā tas izskatās ALPA lietotnē
ALPA spēles ir izstrādātas tā, lai sniegtu bērnam rotaļīgu un drošu vidi, kurā klausīties, izvēlēties, praktizēties un mēģināt vēlreiz. Mūsu mērķis ir palīdzēt attīstīt pirmās svarīgās prasmes caur mierīgu, vecumam atbilstošu rotaļāšanos.
Pētījumā iesaistītie skolotāji, kuri jau aktīvi izmantoja ALPA, atzinīgi novērtēja iespēju izvēlēties spēles pēc tēmām, sarežģītības pakāpes un pielāgot tās katra bērna individuālajām vajadzībām. Tāpat pedagogi saskatīja lielu vērtību rīkos, kas ļauj ērti sekot līdzi bērna progresam ilgākā laika posmā.
ALPA ir lielisks palīgs plašākā agrīnās mācīšanās posmā. Tā papildina ikdienas sarunas, grāmatu lasīšanu, kustību rotaļas, reālās pasaules izpēti un mīlošu pieaugušo klātbūtni, kas palīdz bērnam attīstīties katru dienu.
Maigs nākamais solis
Nākamreiz, kad bērnam kaut kas neizdodas, mēģiniet šo brīdi padarīt mazliet mazāku. Ievelciet elpu. Nosauciet vārdā to, ko bērns pamanīja. Piedāvājiet vienu mājienu. Tad atstājiet vietu vēl vienam mēģinājumam. “Pamēģini vēlreiz” nav spiediens. Tā ir atļauja. Un reizēm šī atļauja pārtop klusā iekšējā balsī, kas saka: “Man šķiet, ka es varu.” Bez spiediena. Bez vainas sajūtas. Tikai vēl viena maza iespēja mācīties.
Biežāk uzdotie jautājumi
Kāpēc bērnam ir tik svarīgi mēģināt vēlreiz?
Mēģināšana vēlreiz māca bērnam pamanīt savas kļūdas, attiecīgi pielāgot savu rīcību un attīstīt pašpārliecību caur centību. Tas palīdz saprast, ka pirmais nesekmīgais mēģinājums nebūt nenozīmē, ka uzdevums nav pa spēkam.
Kā man reaģēt, kad bērns pieļauj kļūdu?
Reaģē mierīgi, mīļi un konkrēti. Nosauc vārdā to, ko bērns izdarīja pareizi, piedāvā vienu nelielu pavedienu, ja bērns to vēlas, un dod viņam laiku mierīgi apdomāties. Necenties kļūdu pārvērst par lielu un nepatīkamu notikumu.
Vai uzdevumu atkārtošana ir noderīga maziem bērniem?
Jā, ja vien tā saglabājas rotaļīga un mērķtiecīga. Atgriešanās pie jau zināma uzdevuma dod bērnam iespēju to izprast daudz dziļāk, it īpaši tad, kad izaicinājuma līmenis ir atbilstošs viņa spējām.
Vai izglītojošas spēles var palīdzēt bērnam mācīties no kļūdām?
Jā, ja spēles piedāvā skaidru atgriezenisko saiti, piemērotus sarežģītības līmeņus un mierīgas iespējas mēģināt vēlreiz. Vislabāk tās darbojas apvienojumā ar ikdienas rotaļām, sarunām un vecāku atbalstu.
Ko pētījumi saka par ALPA Kids efektivitāti?
Pētījumā, kurā piedalījās pirmsskolas skolotāji un izglītības speciālisti, tika uzsvērta ALPA Kids spēļu ciešā saikne ar mācību programmu, pārdomāta līmeņu progresija un iespēja ērti novērot bērnu individuālo attīstību.
📝 Pētījuma avots
Šis raksts ir sagatavots, balstoties uz E.-M. Kippar 2022. gadā Tallinas Universitātē aizstāvēto maģistra darbu “Personalized learning in early childhood education in Estonia and opportunities to support it through technology: Using ALPA Kids application” [source: 1]. Pētījumā piedalījās 21 pirmsskolas skolotājs no Igaunijas bērnudārziem, kā arī tika intervēti četri izglītības jomas speciālisti [source: 1].